Iestādes pedagoģi daudz darījuši un dara, lai bērni izjustu piederību savai ģimenei, bērnudārzam, dzimtajai pilsētai un zemei. Katru gadu, svinot valsts svētkus, tas ir īpaši jūtams.
Ar to, kā bērni kopā ar skolotājām un vecākiem gatavojās svinēt un atzīmēja Latvijas Republikas proklamēšanas 101. gadadienu dalās pieredzē pirmsskolas skolotājas.
Sagatavošanas grupas “Spārītes” pirmsskolas skolotāja Dzintra Dzalbe:
Novembris ir Latvijas valsts dzimšanas dienas mēnesis. Tāpēc arī darbojoties tēmā: “Svinēsim kopā”, bērni izteica domas, ka jātaisa torte, jārotā grupa, jādzied dziesmas, jādejo, tuvāk jāiepazīst mūsu Latvijas pilsētas, utt.
Apgūstot jaunu tēmu, grupā tika iekārtota vide, kur bija izliktas dažādas grāmatas, puzles, bukleti, karodziņi, latvju rakstu zīmes, attēli, piespraudītes, spēles, viss, kas ir saistīts ar Latviju, Latvijas valsts svētkiem. Pirms katras darbošanās, mēs vērojam bērnus, ko viņi darīs ar piedāvātajiem materiāliem, pierakstām viņu vēlmes un intereses.
No sākuma apspriedām, kā rotāsim grupu svētkiem. Pēc bērnu vēlmes nolēmām rotāt ar karodziņiem un latvju zīmēm. Darbs bija ļoti grūts un atbildīgs, jo karogs ir viens no svarīgākajiem Latvijas simboliem. Bērni centās izgriezt un salīmēt karodziņus, ievērojot proporcijas. Latvju zīmes tika veidotas pēc tiešā vērojuma.
Pēc grupas rotāšanas bērni mācījās dziedāt Latvijas valsts himnu, dziesmas un dejas. Sadarbībā ar mūzikas skolotāju, bērni piedāvāja izrotāt mūzikas zāli ar dziesmas ilustrācijām.
15.novembrī svinīgi izrotātajā zālē pulcējās vecāko grupu audzēkņi, lai svinētu Latvijas valsts svētkus. Pasākuma dalībnieki ģērbušies latviešu tautas tērpos, dziedot Latvijas valsts himnu, jūtas ļoti svinīgi un skaisti.
Pēc svinīgās daļas bērni noskatījās animācijas filmu “Sprīdītis”, satikās ar filmas varoņiem, darbojoties dažādās aktivitātēs.
Pasākuma beigās uz stilizētā galda tika izlikti svētku cienasti. Arī grupā šajā dienā tika klāts svētku galds ar pašgatavotu torti. 
Vecākās grupas”Bitītes” pirmsskolas skolotāja Vineta Vigule:
Par tik abstraktu lietu, kā piederība vai nacionālā identitāte vislabāk pirmsskolas bērniem pastāstīt, paskaidrot rādot konkrētus piemērus ar piedalīšanos svētku pasākumos, maltītes gatavošanu, telpu rotāšanu un svinīgu tērpu.
Kopā ar audzēkņiem līdz 18. novembrim visu darījām kā savā dzimšanas dienā. Bērni piedāvāja izrotāt grupu ar karogiem un lidmašīnām sarkanbaltsarkanā krāsā, ar prieku nesa no mājām priekšmetus, grāmatas, lentītes, cimdus, kuri ir saitīti ar Latviju, tā veidojot grupas vidi. Pastaigājoties pa pilsētu, pievērsam uzmanību, kā izrotāta mūsu pilsēta. Latvijas karogi plīv visās Krāslavas ielās, un ar latvju rakstu zīmēm rotāts 18. Novembra laukums.
Mūzikas nodarbībās klausījāmies un dziedājām himnu, uzsverot, ka himnas laikā ir mierīgi jāstāv.
Caur dziesmām, rotaļām un spēlēm varējam iepazīties ar Latvijas simboliem un folkloru.
Bērni ar vecākiem meklēja receptes, pēc kurām mēs gatavojām , cepām ābolu pīrāgu.
Svinīgā diena ir klāt, visiem ir svinīgs apģērbs ar sarkanbaltsarkanu lentīti pie krūtīm. Bērni ar aizrautību piedalās svētku pasākumā. Kopīgi tika rotāts svētku galds, kura centrā bija pašu gatavots ābolu pīrāgs! Bērni guva priekšstatu, ka arī Latvijai ir dzimšanas diena!
Pirmsskolas skolotāja Zinaīda Ļuļe:
“Mārītes” grupas četrus gadus veci bērni arī nopietni gatavojās Latvijas dzimšanas dienai. Darinājām, zīmējām, aplicējām Latvijas dzimšanas dienai dāvanas. Pētījām Latvijas karti, kurā mēģinājām sameklēt dzimto pilsētu Krāslavu un Latvijas galvaspilsētu Rīgu. Pušķojām grupas telpu ar pašgatavotiem auseklīšiem, karodziņiem, baloniem. Svētku kulminācijā devāmies uz zāli, kur mūs sagaidīja Sprīdītis. Kopīgi dziedājām Latvijas himnu, noskatījāmies animācijas filmu par Sprīdīti, izpildījām dziesmu:” Manai Latvijai ir savs karodziņš”.
Turpinājām svinēt grupiņā, kur mielojāmies ar pīrādziņiem, ko bij sarūpējusi bērnudārza vadītāja.
Bērnu acīs staroja prieks. Sēžot pie galda bērni dziedāja dziesmu par karodziņu.
Vecākās grupas “Ežuki” pirmsskolas skolotāja Iveta Solima:
Katrā ģimenē svētku svinēšanas tradīcijas ir atšķirīgas, protams, arī domas un izteikumi par to, ko darīt svētkos un, kā tos svinēt ir pavisam atšķirīgi.
Lai noskaidrotu , ko bērni zina par svētkiem, pirmais ko darījām – vaicājām , ko tad var svinēt. Atbildes izskanēja dažnedažādākās : Dzimšanas dienas, Vārda dienas , Lieldienas (ar komentāriem , ka tā ir diena kad ar pūpoliņiem sit pa dupšiem) , Ziemassvētki, Jaunais gads , tika pieminēti arī Jāņu svētki , jo grupā mums ir Jānis, Bērnudārza svētki ( Dzimšanas dienas un Sporta svētki). Tika pieminēti arī Dieviņa svētki , jeb kā mēs pēc tam nosaucām- Baznīcas svētki un mums par lielu brīnumu , bērni ļoti daudz zina par baznīcu , ko tur dara , kādi ir baznīcas rituāli un paražas.
Bērni arī izteica vēlēšanos doties uz baznīcu, ko noteikti tuvākajā laikā arī īstenosim.
Bērniem piedāvājām uzzīmēt un pastāstīt par saviem “Spilgtākajiem svētkiem” Tapa mazizmēra zīmējumi , kur par kritērijiem tika izvirzīti trīs punkti: 1) Attēlā jābūt redzamam viņam pašam; 2) vērojot attēlu var skaidri saprast kādi ir svētki ( atribūti , rotājumi utt.) 3) Zīmējumā visam fonam ir jābūt noklātam. Pēc tam bērni stāstīja kāpēc tieši tie svētki ir viņiem palikuši spilgtā atmiņā. Kāds jauno gadu sagaidīja slimnīcā, kāds cepa gaļu Jāņa dienā, kāds Lieldienās krāsoja un pēc tam pagalmā meklēja olas , bet citam spilgtā atmiņā palika Ziemassvētki, kad kopā ar vecākiem taisīja sniegavīrus un brauca ar ragaviņām no kalna.
Bērni no vecākiem un skolotājām jau bija dzirdējuši par to , ka tuvojas Latvijas dzimšanas diena , tāpēc tas nebija pārsteigums. Jau dažas dienas pirms, kā ik vienā tēmā, tā arī, uzsākot tēmu “Svinēsim kopā”, vecāki kopā ar skolotājiem papildināja vidi grupā, lai ievirzītu bērnus un neviļus liktu domāt par tēmu. Vecāki atnesa karodziņus, lentes, kartes, grāmatas ar Latvijas ainavu ilustrācijām , balonus, svilpītes ,krāšņas salvetes, tautiskas sveces un māla vāzītes . Kas par skaistu stūrīti mums izdevās.
Jautājām bērniem, kā viņi vēlētos svinēt Latvijas dzimšanas dienu, uz ko saņēmām ļoti daudz interesantu atbilžu: rotāsim grupu, dziedāsim dziesmas, dejosim , cepsim kēksus, skaisti ģērbsimies, klāsim galdu, sauksim ciemiņus, taisīsim atklātnītes u.c.
Bērni piedāvāja savus variantus, kā varētu izrotāt : grupu, logus, lampas un garderobi. Bērni vēlējās veidot lielas latvju zīmes , daži piedāvāja krāsot sarkanus un baltus čiekurus, bet darba procesā tapa arī sarkanbaltsarkani čiekuri. Divu nedēļu garumā tapa Latvijas kontūras , karogi un citi jauki darbiņi , kurus centāmies izvietot pa visu grupu un garderobi. Vecāki atzina , ka nu mājās top tikai sarkanbaltsarkani darbiņi un kā nu ne , ja mēs ar visu sirdi esam svētku svinēšanas procesā.
Bērni prognozēja, kā mēs varētu cept kēksus un kādi tie varētu sanākt . Pateicoties sadarbībai ar vecākiem tika iegādāti produkti kēksu pagatavošanai. Tas prieks , gandarījums un katra bērna neatlaidība noteikti bija jūtama ik vienā kēksa gardajā gabaliņā. Grupa smaržoja līdz vēlam vakaram. Vecāki ar prieku atbalsta ik vienu ideju saistītu ar gardumu pagatavošanu, kas mūs ļoti priecē un ļauj mums un bērniem izpausties.
Kopā tērpāmies tautu svārkos , baltos kreklos un iesējām matos Latvijas karoga lentītes. Tas nav vienkārši tāpat , tika realizēts bērnu plāns par to , ka svētkos ir jātērpjas skaisti . Apmeklējām koncertu un arī paši uzstājāmies . Te vienuviet svētkus svinēja četras grupas . Lūkojām filmu “Sprīdītis” un darbojāmies ar īstu Sprīdīti un gluži vai atdzīvojušiem tēliem Vēja un Meža māti. Bērni lika rakstu zīmes , izlika arī ciparu rindas , dziedāja un svētkos tika pie pīrādziņiem, kas pēc mirkļa jau tika likti galdā –grupā.
Grupā tika klāts viens liels galds ar baltu galdautu , karodziņiem , svecēm, lentēm, siltu, Krāslavā ražotu, zāļu tēju un pašceptajiem kēksiem.
Svētki vēl nebūt nav galā, nu atskatāmies uz to, ko esam darījuši un, nu jau ir jauni plāni , ko vēl varētu realizēt , apskatīt , darīt un radīt.
Saules mūžu tev, Latvija !
Vecākās-sagatavošanas grupas “Margrietiņas”pirmsskolas skolotāja Žanna Cimoška:
Kam var būt dzimšanas diena? Mammai, tētim, brālim, māsai, vecmāmiņai, vectētiņam, man. Bet vai mūsu valstij arī ir dzimšanas diena? Protams! Izpētījām kalendāru, lai uzzinātu, kad Latvijai ir dzimšanas diena. Cik gadu būs mūsu Latvijai? Vai mēs varam nosvinēt tik nozīmīgus svētkus kopā? Sākam gatavoties!
Bērni pauda savas domas, kā varētu nosvinēt šos svētkus, ieplānoja svētku sagatavošanās darbus un sāka aktīvi gatavoties. Bērni iemācījās Latvijas valsts himnu, dzejoļus un dziesmas latviešu valodā, izgatavoja rotājumus un kopā ar skolotājām izrotāja grupas telpu. Tāpat sagatavoja dāvanas Latvijai, izdomāja novēlējumus, iemācījās jaunu deju un sagatavoja svētku cienastu -”Cepumu torti”.
15.novembrī bērni piedalījās svinīgā pasākumā, kas bija veltīts Latvijas 101. gadadienai. Svinīgi izrotātā zālē bērni kopā ar citu vecāko sagatavošanās grupas audzēkņiem nodziedāja Latvijas valsts himnu, satika pasaku varoni Sprīdīti un ar lielāko interesi noskatījās multfilmu „Sprīdītis”. Ar prieku bērni piedalījās rotaļās un spēlēs, kuras rīkoja multfilmas varoņi – Vējamāte, Mežamāte un Nelabais.
Latvijas dzimšanas dienas svinēšana turpinājās grupā pie svinīgā galda. Patiesi labs iespaids un garastāvoklis, prieka sajūta un lepnums par savu valsti pēc svētku svinēšanas palika katra bērna sirdī.
Latvija, esi laimīga! Mēs Tevi ļoti mīlam!
Pirmsskolas skolotāja Valentīna Navicka:
Maziem 3-5 gadus veciem ,,Taurenīšiem”svētku nedēļa sākas ar sarkanbaltsarkano lentītes nesēšanu pie apģērbā. Kopā ar bērniem visu darījām tieši tā, kā savā dzimšanas dienā, lai palīdzētu viņiem saprast, ka Latvijai arī ir dzimšanas diena.
Grupas telpu pēc bērnu priekšlikumiem izrotājām ar papīra baloniem un stilizētiem karodziņiem. Ar vecāku palīdzību grupā organizējām dzintara izstādi.
Bērni ieguva daudz jaunu zināšanu par Latvijas valsts simboliem.
Dzimšanas diena nav iedomājama bez tortes. Bērni ar lielu prieku gatavoja torti, uz kuras katrs uzlika sava vārda pirmo burtiņu, zvaigznīti un rožu pumpurus. Apkārt tortei uzlikām pašgatavotas svecītes.
Saklājot svētku galdu un uzvelkot svētku drēbes, kopā ar grupas ,,Mārītes” bērniem devāmies uz svētkiem veltītu pasākumu zālē. Emocijas, atklājumus, jaunas zināšanas bērni ieguva svētku koncerta laikā.
DAUDZ LAIMES, LATVIJA, 101. GADADIENĀ!
Iestādes administrācija izsaka pateicību visiem, kas piedalījās svētku gaisotnes radīšanā un iesaistījās pasākuma organizēšana