Miķeļi ir rudens saulgrieži, kad saule pagriežas uz ziemas pusi, tāpēc diena un nakts ir vienā garumā. Tiem kas strādā ar zemi – zemkopim tas ir svarīgs pieturas punkts, ir padarīti nozīmīgākie darbi, palēnām norimst arī rosība uz lauka, jo visi darbiņi jau gandrīz ir padarīti. Miķeļi ir ražas svētki un kā gan lai stāsta par ražu , ja cilvēks to pats neaudzē? Tāpēc mūsu 8.grupas”Ežuki”zina, kas ir Miķeļdiena un kāpēc to svin, jo bērniņi ir novākuši ražu arī savā bērnudārza dārzā, kas šogad pirmo reizi tika ierīkots viņu laukumiņā – kabacis , tomāti , saulespuķes, bietītes , burkāni, daikoni un redīsi ar kukurūzu un, lai gan raža nav tik ievērojama kā zemnieku sētā , toties gandarījums par pašu sēto , audzēto, kopto un novākto ražu ir vārdos neizsakāms. Nākas atzīt, ka daudzi bērni nespēja sākotnēji prognozēt par rezultātu , kas varētu izaugt no sēklām un stādiem, tomēr novācot ražu bērni nu jau detalizēti spēja pastāstīt kā piemēr izaug tomāti: tos sēj , piķē, izstāda , kopj, tie zied , sārtojas un tikai tad mēs tos varam baudīt.
Miķeļdiena pagāja jautrā gaisotnē., tika dziedātas dziesmas, izdejotas latviešu un latgaļu dejas, bet pats galvenais , par ko mēs esam dikti lepni, tika izdomāta, uzzīmēta un prezentēta bērnu pašu pasaka par maizīti. Jautāsiet, vai bērni paši tika galā ? Kā nu ne !
Mūsu tēmas ietvaros tika runāts par maizi, par secību kā no grauda top milti un pēc tam tiek cepa maize . Tika vēroti video -multfilmu formātā, kā arī reāli video , kur cilvēki ar zemi , sēj graudus , kā tie dīgst , kā veidojas vārpas , kā kombains to pļauj , kur žāvē labību un kā top milti. Bērni paši nogaršoja graudus un miltus un izvērtēja vai garša abiem ir vienāda. Tēmas turpinājumā tika piedāvāts bērniem izdomāt pasaku par maizi, bet ievērojot dažus nosacījumus, par kuriem bērniem pašiem kopīgi nācās vienoties : 1) vai tā būs jautra vai bēdīga pasaka? 2) kādi varoņi piedalīsies pasakā ? 3) sižetu un gaitu bija arī jāizdomā pašiem. 4) katrai pasakai ir nosaukums.
Bērniem tapa pasaka un, lai gan tā nebija gara un bagāta ar tēlainajiem izteiksmes līdzekļiem , bet tā bija VIŅU pasaka , sava , mīļa un interesanta! Mēs , skolotājas iesaistījāmies un sadalījām pasaku 17 teikumos , bet bērni zīmēja atbilstošo sižetu uz lapām . Miķeļdienas svētki bija gluži vai kā pirmizrāde bērniem, jo katrs bija iemācījies savu teikumiņu , kuru bija jāizrunā skaidri un skaļi, kā arī jārāda savs sižeta zīmējums augsti paceļot , lai to redzētu skatītāji. Darbiņš ne no vieglākajiem , bet mēs to paveicām !
Ir ticējums , ka Miķeļdienā ir jāgodā maize, šodien bērni stāstīja ko drīkst, un ko nedrīkst darīt ar maizīti, kā arī nogaršoja 4 maizes veidus ( rupjmaizi ,baltmaizi, saldskābmaizi un graudu maizi). Pirms svētkiem tika runāts ko tad varētu likt uz maizītes un atbildes bija dažnedažādākās (speķis, desa, ievārījums , nutello , zivs, gurķis, sviests, ikri, medus). Tik lielu klāstu mēs bērniem diemžēl nevarējām piedāvāt , bet mūsu skolotāju un auklītes iniciatīva bija iepazīstināt bērnus ar dažādām garšām, tāpēc maize bija ar sviestu, divu veidu ievārījumiem , iebiezinātu pienu, kā arī ar siļķīti. Svētku noslēgumā mūsu varonis Maiznieks dāvināja mums gardum gardu maizi uz kuras varējām likt visus atnestos gardumus.
Klājām galdus mūsu verandā, ievērojot Latviešu ticējumus, ka jānes mājā un uz galda jāliek rudens ziedi , jo tad grupā ienāk svētība ( plūcām pašizaudzētās samtenes un asteres un galdu rotājām ar košām koku lapām un āboliem) .
Bērni un skolotājas iesaistījās arī svētku estrādes rotāšanā ( bērni nesa kastaņus , kastaņu adatainās čaulas un kļavu lapas , daļu no atnestā izmantojām herbārijam , bet daļu likām lietā- vērām uz diega un mums tapa brīnumskaiti rotājumi, kas svētkus padarīja vēl krāšņākus. Nav svētku labāku , par svētkiem , kurus tu radi pats! Ik viens un ik katrs bija pielicis savu artavu , lai svētki izdotos tādi , kādi tie bija- jautri , saulaini , sirsnīgi , lustīgi un kā jau Miķeļdienā pieklājas- GARDI ! 🙂
- grupas “Ezuki” pirmsskolas skolotājas Iveta Solima un Inga Barševska.
Maizīte gardā celta ir galdā!
Par maizīti runājām ar bērniem visu šo nedēļu .Bērni stāstīja no savas pieredzes kāda ir maizīte, kā izaudzēt maizi, kā izcept ,kā izturēties pret maizi. Nedēļas laikā visi kopā paplašinājām savas zināšanas par maizi;, izmantojot grāmatas, enciklopēdijas, paštaisītas grāmatas, internetā resursus. Vērojam dažādas vārpas. Bērni ar prieku pētīja, zīmēja, aplicēja, veidoja un visi kopā sacerēja pasaku ,kuru pierakstīja skolotāja. Mājās bērni ar vecākiem ilustrēja pasaku. Tā tapā jaunā paštaisītā grāmata.
Noslēgumā piedalāmies svētkos kur tiekamies ar Maiznieku . Svētkos mēs prezentējam savu grāmatu “”Pele un vārpiņa.””, kā arī norunājam dzejoļus, dejojam un pagaršojām dažādu veidu maizi un katrs bērns atzīmēja , kāda maizīte bija visgaršīgākā.
5.grupas “Margrietiņas”” pirmsskolas skolotājas Irēna Ļapere un Žanna Cimoška.
Mēneša tēma: “Es esmu īpašs”.
Klāt ir rudens. Ir sācies jaunais mācību gads. Uz grupu “Spārītes” ir atnākuši bērni no citām pirmsskolas izglītības iestādēm un no citām grupiņām.
Lai bērniem būtu vieglāk adoptēties jaunajā vidē, tāpēc mēs sākām apgūt tēmu “Es esmu īpašs”.
Es esmu īpašs, jo protu nosaukt un rakstīt savu vārdu, protu sasveicināties, protu pastāstīt par sevi, savu ģimeni un māju, protu cienīt un godāt maizīti.
Lai bērni cienītu maizīti, mēs tuvāk uzzinājām maizītes ceļu – kā tā no graudiņa nonāk līdz mūsu vēderiņam.
Lai bērniem būtu priekšzināšanas par graudiem, labības lauku un tehniku, tad lūdzām vecākus iesaistīties šajā mācību procesā un, pēc iespējas, iepazīstināt bērnus. Bērni kopā ar saviem vecākiem brauca līdz labības tīrumiem, apskatīja tehniku, bet kāds arī par to uzzināja tikai no interneta resursiem.
Bērnudārzā bērni stāstīja par savām jauniegūtajām zināšanām un rādīja bildes, kā arī uz grupu atnesa graudus, vārpiņas, miltus, dažādus attēlus.
Miķeļi ir ražas novākšanas svētki. Šogad Miķeļdienā mēs godājām maizīti. Tāpēc grupā, kopā ar bērniem, mēs sacerējām pasaku par maizīti. Sadarbībā ar vecākiem, pasakai tapa arī ilustrācijas. Īpašs paldies jāsaka tiem vecākiem, kuri darbiņu pildīja kopā ar savu bērnu.
Bērni grupā apskatīja dažādas pasaku grāmatas un nonāca pie secinājuma, ka grāmatām ir vāki, nosaukums, tās ir krāsainas. Tāpēc mēs arī nolēmām izveidot savu pasaku grāmatu. Grāmatai lapas bija, bet vāka nebija. Tāpēc iesaistoties visiem grupas bērniem, tapa grāmatas vāks, kāds zīmēja, kāds grieza, kāds līmēja, kāds rakstīja – tā tapa pasaku grāmata “Pasaka par draudzību”. Kopā ar bērniem šo pasaku arī iestudējām, jo Miķeļdienas svētkos to rādījām citu grupu bērniem. Tā bija jauna un lieliska pieredze. Tagad,gandrīz visi grupas bērni, pēc ilustrācijām spēj pastāstīt šo pasaku.
Klāt 29. septembris! Svētki Miķelim. Miķelis ir bagāts vīrs. Šogad galdā tika likta dažādu veidu maizīte: rudzu, sēklu, saldskābā, baltā un melnā maizīte. Svētkos mūs sagaidīja pats maiznieks. Mēs viņu iepriecinājām ar iestudētu pasaku, ar dziesmu un deju, un dzejolīti.
Maiznieks pateicās un pacienāja mūs ar dažādu veidu maizītēm.
Tās mēs degustējām pie skaisti saklāta svētku galda verandā. Lai maizīte būtu garšīgāka, vecāki mums sarūpēja dažāda veida ievārījumus un medu.
Bērni labprāt ēda maizīti, dzēra piparmētru tēju un cienājās ar medu un ievārījumu. Ēdot, bērni arī novērtēja, kura maizīte viņiem garšoja vislabāk. Mūsu grupas bērniem vislabāk garšo baltmaize.
7.gr. “Spārītes”pirmsskolas skolotājas Dzintra Dzalbe un Aina Stepiņa.
Kā mēs ,,Bitītes’’ gatavojāmies un svinējām Miķeļdienu.
Mēneša tēmas ietvaros ,, Es esmu īpašs”, mudinot bērnus atbildēt uz jautājumiem:
-Ko es zinu?
-Ko es gribētu uzzināt?
-Kur es to varu uzzināt?
Bērniem ēdot pusdienās pīrādziņus radās jautājums- kā gatavo pīrādziņus un maizi? Sadarbojoties ar mūzikas skolotāju nolēmām rīkot ,,Miķeļdienas” pasākumu.
Grupā tika izvietoti dažādi materiāli- attēli ,,No grauda līdz maizei”, graudi, vārpas, milti. Bērni mājās mēģināja pagatavot sāļo mīklu, atceroties recepti, ko gatavojām grupā. Bērniem radās interese darboties ar sāļo mīklu.
Aplūkojām YouTube video par maizi.
Mācījāmies skaitām pantus, kas sākas ar vienu burtu M.
Zīmējām dzejoļa ,,Plika maize’’ katrai dzejas rindai ilustrāciju.
Kā arī kopīgi sacerējām pasaku. Bērni noteica kritērijus- kādi varoņi, īsa vai gara, priecīga vai bēdīga… Katrs bērns uzzīmēja savai pasakas sacerētai rindiņai zīmējumu.
Gatavojoties pasākumam, bērniem lūdzām salasīt dabas materiālus, no kuriem gatavojām rotājumus.
Mūsu grupas meitenes iemācījās dziesmu par karašiņu.
Noskaidrojām, ka bērniem garšo maizi ēst ar medu, ievārījumu un sviestu.
Pasākumā Maiznieks uzcienāja bērnus ar dažādām maizēm, kuras degustējām, nosakot kura maizīte garšo vairāk bez nekā vai ar ievārījumu, medu, sviestu.
Sasniedzamais rezultāts: ,, Es esmu īpašs, jo protu cienīt maizi”
11.gr.”Bitītes”pirmsskolas skolotājas Vineta Vigule, Oksana Dilba.
Maize ir mūsu spēks!
Maizīte Latvijā ieņem goda vietu- receptes mūsu senči ir rūpīgi saglabājuši cauri gadu simteņiem un nodevuši tālāk paaudžu paaudzēs kā lielāko svētumu.
No seniem laikiem maize ir lielākā bagātība, maize ir svētība un ēdama ar cieņu un mīlestību.
- grupa ,,Mārītes’’ bērni izzināja maizes cepšanas noslēpumus . Veidoja ceļu no sēkliņas līdz maizītei, un secināja, ka tas ir grūts un ilgs. Ar saviem pirkstiņiem aptaustīja graudiņus, mala tos senajās dzirnaviņās. Skandināja tautasdziesmas , skatījās filmu par maizes cepšanu. Uzzināja kāda ir maizes sargājoša zīme, pārrunājām par senajiem ticējumiem, sacerējām pasaku par maizīti.
Bērni kopā ar vecākiem zīmēja šai pasakai ilustrāciju . Paldies vecākiem par atbalstu!
- septembrī pasākumā ,, Mārītes godināšana’’ mēs stāstījām paši savu sacerēto pasaku, dziedājām, dejojām, skaitījām dzejolīti.
4.gr.”Mārītes”pirmsskolas skolotājas Zinaīda Ļuļe un Solvita Mežiņa.