Šodien devāmies izzinošā pārgājienā uz mežu. Kopā mērojām pāri 4 kilometriem un, ja uz priekšu devāmies pacilāti jautrā noskaņojumā, tad atpakaļ mūsu iekšējie motoriņi darbojās arvien lēnāk un izturība un sākotnējais optimisms dažus sāka pamest. Bet, pats galvenais, ka došanās uz mežu bija prieka pilna, apzināta un jēgpilna, jo bija jau sākotnēji ieplānots pārsteigums, ka ieradīsies ar auto – īsts, jo īsts → MEŽZINIS (Gabrielas tētis – Sandris Ungurs). Tavu brīnumu, kad pie mums piestāja liels balts auto!
Bērni mežzinim uzdeva daudz jautājumu:
Kā var noteikt cik vecs ir koks?
Cik ilgi var dzīvot priede, ja tai neviens nekaitē? Bet ozols?
Kāpēc mežziņa formastērpā ir tik daudz kabatiņu?
Kāpēc dzīvnieki dzīvo mežā?
Ko darīt, ja esi apmaldījies mežā?
Kā ir aprīkots auto un kādā situācijā mežzinis izmanto dzēšanas iekārtu?
Ko darīt, ja satiec lāci?
Kāpēc nedrīkst gludi noēvelēt putnu būrīša iekšpusi?
Kas ir iekšā mežziņa auto?
Kāpēc būrīti stiprina augstu no zemes? u.c.
Mežzinis Sandris piedāvāja kopā uztaisīt vienu putnu būrīti. Tavu brīnumu, kad noliekot uz galda dēlīšus, sapratām, ka būrītis ir jataisa pašiem! Nu lūk, ne Lego vai kāda galda spēle, bet reāla problēmsituācija reālā vidē, kā nu tikt galā? Bērni domāja, runāja, mēģināja uzņemties vadošo lomu, pat strīdējās, bet precīzi, tomēr, būrīti nespēja salikt. Un, vai par to ir jābēdājas, ja blakus stāv Mežzinis – cilvēks, kurš zina visu par kokiem, būrīšiem un meža lietām? Soli pa solim tapa būrītis.
Kad būrītis bija gatavs, mēs nodejojām Mežzinim varenjauku deju par putniem.
Būrītis gatavs, piestiprināts pie koka un nu – var baudīt līdzpaņemtos gardumus. Pēc mielošanās novācām galdu, jo zīmē, kas vēstīja par noteikumiem mežā – bija rakstīts: “Pats atnesi, pats aiznes”!
Rūpēsimies par mežiem, jo tā ir mūsu bagātība.
Esot mežā, vērojām milzīgu skudru pūzni, ieklausījāmies kā kokā kaļ dzenis, kā čivina putni, meklējām lielāko koku. Pārrunājām par rīcību mežā – ko drīkst un ko nedrīkst darīt, kā pasargāt sevi no ērcēm.
Gribam teikt lielu PALDIES – Sandrim Unguram par jauko un saturīgo nodarbību. Paldies, ka atsaucāties aicinājumam iesaistīties nodarbību tapšanā un realizējāt varenjauku nodarbību meža ielokā. Gabriela noteikti var lepoties ar savu tēti! Mīļš paldies arī mūzikas skolotājai Maijai Bogdānei par dziesmām, dejām, ritmiskām skandināšanām un jauku un saturīgu kopābūšanu.
